dzalūņs
dzalūņs vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzalūņs | dzalūni |
| Ģen. | dzalūņa | dzalūņu |
| Dat. | dzalūņam | dzalūnim |
| Akuz. | dzalūni | dzalūņus |
| Lok. | dzalūnī | dzalūņūs |
1.Aizsardzības orgāns dažiem kukaiņiem, ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde; dzelonis.
2.parasti formā: daudzskaitlis Ass adatveida izaugums vai veidojums augam, dzīvniekam vai arī priekšmetam; dzeloņi.
PiemēriJōņs beidze vōcu laikā ģimnaziju, kara beigōs gōja būjā: kōpūt pōri dzalūņdrōšu aplūkam, dzalūņs aizkēre granatas drūšynōtōju — tyka sakrūpļōts un myra.
- Jōņs beidze vōcu laikā ģimnaziju, kara beigōs gōja būjā: kōpūt pōri dzalūņdrōšu aplūkam, dzalūņs aizkēre granatas drūšynōtōju — tyka sakrūpļōts un myra.
- Drūši varēja jimt rūkā taidu zīdu, ni tom osūs dzalūņu, ni tikōtras un kaprizas veisšonas kai rūzei.
- Dzalūnim naveikt rīpu...
3.pārnestā nozīmē Apvainojuma, aizskāruma vārdi vai izturēšanās.
PiemēriKōdēļ dzeja kai dzalūņs,
- Kōdēļ dzeja kai dzalūņs,
- Dzalūni sovā sirdī:
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007