Dīvs
Dīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Dīvs |
| Ģen. | Dīva |
| Dat. | Dīvam |
| Akuz. | Dīvu |
| Lok. | Dīvā |
Dīveņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
[Strods 1933 ]
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Dīveņš |
| Ģen. | Dīveņa |
| Dat. | Dīveņam |
| Akuz. | Dīveņu |
| Lok. | Dīveņā |
dīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[LLLD 2013 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīvs | dīvi |
| Ģen. | dīva | dīvu |
| Dat. | dīvam | dīvim |
| Akuz. | dīvu | dīvus |
| Lok. | dīvā | dīvūs |
dīveņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[LLLD 2013 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīveņš | dīveni |
| Ģen. | dīveņa | dīveņu |
| Dat. | dīveņam | dīvenim |
| Akuz. | dīveņu | dīveņus |
| Lok. | dīveņā | dīveņūs |
1.Pēc reliģiskiem priekšstatiem – pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to; Dievs.
PiemēriDīva pruots ir augstuoks par ļaužu pruotim.
- Dīva pruots ir augstuoks par ļaužu pruotim.
- Kod Dīvs radeja cylvāku, Odums sasajuta vīntuļs – nabeja nivīna jam leidzeiga.
- Ni pogoni, ni kristīši naatsaļaun izsmīt Dīvu, paceļt rūku pret svātom lītom, maisēt myrušūs mīru, dareit nuoveigu grāku.
- Dzimtines bazneicōs ļaudis Dīvu lyudz sovā volūdā.
- Dīvs augši, kieneņš tuoli.
2.Mitoloģiska būtne; dievs. [LLLD 2013 ]
PiemēriVar tikt pīsaukti dīvi i radeiti jauni suokumi…
- Var tikt pīsaukti dīvi i radeiti jauni suokumi…
- Skandinavu mitologejā ir teika, ka dīvi, pasastaiguodami pa jiurys krostu, nu ūša radeja veirīti, nu veitula – sīvīti.
- dīvs radeja paradizis sadu, dīvi aizmiersa, ka jī ir dīvi — tai roduos cylvāki. cylvāki aizmiersa par sovu ciļvieceibu — saguoja zvāri, jī aizmiersa, ka ir aizmiersuši. a tūlaik guoja darvins, tū vysu akceptādams, kab nu ituo izaraut, daīs meklēt bezgaleibys centru. a jys vysur i nikur. i tod tu palīc par nikū i redzi, kai itys grīžās. i tev ir biedeigi i apstuodynuot gribīs, bet spāka pītryukst, i tu seppukus taisi tū piec tuo i dzeivi nu dzeivis verīs, kai itys grīžās i nikas napaleidz, i pats syrdīs
- Rupaiņs ir pētejis Vacū Dereibu, judu kabalu, talmudu, vedas, senejūs dīvus un lyugšonas pi daudzom pasaules arhaiskajom ciļtim un tautom, pīmāram, senejūs etruskus un vilanovanus tagadejōs Italijas teritorijā, huņņus un aizvēsturiskūs olu zeimējumus, religiju pyrmsōkumus, izaceļšonu un izplateibu pasaulē, senejūs dīvu astronomiskū sōkūtni, daudzu un dažaidu mōceibu un religiju izaceļšonu un saleidzynōjumu.
- Itys paīt 1725. g. jezuitu annalēs fiksātajam, ka vēļ 18. g. s. suokuos Latgolys zemnīki asūt gūdynōjuši dažaidus lūpu aizbildņus – dīvus, kurim tauta noteiktā laikā uperējuse dōvonas: vosku, metalu, naudu, ūlas utt.
Stabili vārdu savienojumiDīva dūts duraceņš. Nadzeit Dīva mežā. Paļdis Dīvam.
- Dīva dūts duraceņš — izredzēts, ar īpašu misiju, bet arī nenovērtēts, pārprasts
- Nadzeit Dīva mežā — Saka situācijās, kad zūd ticība vai tiek zaudētas cilvēciskās pamatvērtības; nezaimot
- Paļdis Dīvam — Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
Avoti: Bērzkalns 2007, Strods 1933, LLLD 2013, LLtV 2012