Instrukcija
Meklēšana
LTG tēzaurā var atrast visus šķirkļos iekļautos vārdus. Ja tā ir pamatleksēma, tad atveras šķirklis. Ja tas ir kāds variants, tad lietotājs ekrāna kreisajā pusē redz informāciju, kurā šķirklī tas ir atrodams. Piemēram, meklējot koleit, dota informācija “rakstības variants šķirklī koleidz”, un uzklikšķinot atveras šķirklis. Tādā pašā veidā atrod arī vārdus pēc vārdformām. Piemēram, vaicājums maņ ved pie šķirkļa es, vaicājums pasaules ved pie šķirkļa pasauļs (pilotversijā šī funkcija var vēl nestrādāt visām formām). Izmantojot funkciju “Pameklēt plašāk”, var atrast vārdus, kas ir lietoti aprakstos. Šādā veidā var atrast latgaliešu atbilsmes latviešu literārās valodas vārdiem. Piemēram, meklējot avots, lietotājs var redzēt sarakstu, kuros skaidrojumos vārds “avots” ir lietots, un tā atklāt latgaliešu vārdu olūts.
Šķirkļa uzbūve
Šķirkļa uzbūves principi ir līdzīgi kā latviešu valodas Tēzaurā, vārdnīcā ievietotajiem šķirkļiem var būt tālāk uzskaitītās daļas.
Šķirkļa vārds jeb šķirkļa nosaukums
LTG tēzaurā šķirkli var veidot gan atsevišķs vārds, gan stabils vārdu savienojums (piemēram, maut; kai muoku, tai maunu).
Lai arī latviešu valodā ir divas dzimtes, vārdnīcu veidošanas tradīcija ir noteikusi, ka parasti vārdam, ja to lieto abās dzimtēs, atsevišķs šķirklis tiek dots tikai vīriešu dzimtes vārdam, norādot, ka sieviešu dzimtes vārds ir atvasinājums.
Atsevišķs šķirkļa vārds gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē tiek dots t. s. darītājvārdiem, ja ir vērojamas nozīmes atšķirības (piemēram, patmaļnīks ‘dzirnavnieks’, patmaļneica ‘dzirnavnieka sieva’) vai arī vērojamas skaņu pārmaiņas vārda saknē (piem., gosts, gaška).
Lai parādītu, ka latgaliešu valodā, veidojot deminutīvu, bieži ir vērojama skaņu mija (bārzs – bierzeņš, ols – aļteņš), kā arī var būt nozīmes atšķirības (durs un durtenis, sirds un sirsneņa), katram no vārdiem tiek veidots atsevišķs šķirklis. Tas atvieglo arī meklēšanu.
Pamatleksēma
Pamatleksēma ir šķirkļa vārda galvenais variants. Tā kā latgaliešu rakstu valoda tiek normēta neilgu laiku, daudzos gadījumos ir grūti izšķirties par šķirkļa vārdu un pamatleksēmu. Dažkārt vienā šķirklī ir vairākas pamatleksēmas. Piemēram, darītājvārdiem šķirkļa vārds ir vīriešu dzimtes vārds (piemēram, mauduotuojs), bet pamatleksēmas ir gan vīriešu dzimtes vārds (mauduotuojs), gan sieviešu dzimtes vārds (mauduotuoja), tāpat arī dažiem vietniekvārdiem vīriešu un sieviešu dzimtes vārdi ir pamatleksēmas (jis, jei). Vietniekvārdiem, kurus loka regulāri, un īpašības vārdiem kā pamatleksēma ir dota tikai vīriešu dzimtes forma, piemēram, eists, bet sieviešu dzimtes formas redzamas locīšanas tabulā.
Atvasinājums
Vienā šķirklī var tikt dota no galvenās vārda pamatformas atvasināta vārda pamatforma, kas var būt arī citas vārdšķiras vārds. Parasti kā atvasinājumi tiek uzrādīti lietvārdu deminutīvi (piemēram, dzeds – dzeduņa, dzedeņš), no īpašības vārdiem atvasināti apstākļa vārdi (piemēram, sirdeigs – sirdeigi, sirdeigai).
Ja atvasinājumi ir doti atsevišķā šķirklī, tad vārdnīcas šķirkļa lapas labajā pusē ir norādīti saistītie šķirkļi (piemēram, šķirklim buļbe saistītie atvasinājumu šķirkļi: buļvinīks, buļvaine, buļvaite).
Rakstības variants
Rakstības variants ir vārda pamatformas variants, kas ir konstatēts vārdnīcās vai tekstos, ņemot vērā dažādu ortogrāfiju iespējamību. Piemēram, šķirklī iuzys ir rakstības varianti iuzas, jiuzys. Kā rakstības varianti ielikti arī morfoloģiski varianti, piemēram, šķirklī pasauļs ir rakstības variants pasaule.
Norāde par vārda izrunu
Norāde par vārda izrunu dota audio failā, kas noklausāms, uzspiežot uz ikonas. Atsevišķiem vārdiem (īpaši homonīmiem) ir dota fonētiskā transkripcija.
Vārda gramatiskās formas un gramatiskās norādes
Blakus leksēmai ir nosaukta tās vārdšķira un gramatiskā informācija, piemēram, baba – sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds. Lokāmo vārdšķiru vārdiem ir pievienota locīšanas tabula, kas atveras, klikšķinot uz vārdu “locīšana”. Šajās tabulās var redzēt formas, kas atbilst 2007. gada Latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības noteikumiem.
Lietvārdi tabulās parādās piecos locījumos vienskaitlī un daudzskaitlī (ja lietvārds tiek lietots abos skaitļos), īpašības vārdiem un vietniekvārdiem ir uzskaitīti vīriešu un sieviešu dzimtes locījumi, turklāt īpašības vārdu tabulas atšķir nenoteiktās un noteiktās galotnes. Lietvārdu un īpašības vārdu tabulās ir iekļauti galotņu varianti -ys (ieteicams) un -as, piemēram, vārdam dziernovys nominatīvā un akuzatīvā doti varianti dziernovys, dziernovas. Burts ō kā burtkopas uo rakstības variants galotnēs neparādās, lai tabulas būtu pārskatāmākas.
Darbības vārdu tabulās redz vienkāršos laikus un izteiksmes. Vēlējuma izteiksmē parādās ne tikai forma ar -tu, kas der visām personām, bet arī personas formas, piemēram, es vaicuotum, tu vaicuotim, mes vaicuotumem, jius vaicuotumet. Šīs formas lieto Dienvidlatgalē, un tās arī ir atzītas latgaliešu rakstu valodā. Atstāstījuma izteiksmē ir rādītas arī mūsdienās retāk lietotas formas, kas atbilst tagadnes un nākotnes lokāmajiem divdabjiem, kuru latviešu literārajā valodā vairs nav.
Pilotversijā visiem vārdiem vēl nav izstrādātas tabulas, pilnīgi izstrādātu locīšanas tabulu sevišķi trūkst darbības vārdiem.
Leksikostilistiskais un emocionāli ekspresīvais raksturojums
Vārdnīcā lietotas šādas norādes:
- leksikostilistiskās (poētisms; sarunvaloda; neliterārā sarunvaloda; vienkāršruna);
- emocionāli ekspresīvās (humoristiski ekspresīvā nokrāsa; ironiski ekspresīvā nokrāsa; nievājoša ekspresīvā nokrāsa);
- teritoriāli ierobežojošā (izloksne);
- temporāli ierobežojošā (novecojis);
- terminoloģiskās norādes.
Leksēmas nozīmes skaidrojums
Lielākajā daļā līdz šim izdoto latgaliešu vārdnīcu un vārdu sarakstu ir doti latviešu literārās valodas vai kādas svešvalodas ekvivalenti, izņēmums ir Kalupes izloksnes vārdnīca (KiV), kur ir dots arī plašāks nozīmju skaidrojums. LTG tēzaurs ir veidots kā skaidrojošā vārdnīca, dodot nozīmju skaidrojumus un aiz semikola norādot uz latviešu literārās valodas ekvivalentu, ja tas vēl neparādās skaidrojumā. Vārda nozīmes daudznozīmju vārdiem apzīmētas ar arābu cipariem. Nozīmes skaidrojumi doti arī visiem šķirklī iekļautajiem stabilajiem vārdu savienojumiem, tostarp frazeoloģismiem, kas redzami, izvēršot sadaļu “stabili vārdu savienojumi”.
Piemēri
Katrai nozīmei ir pierakstīti piemēri, ja tādi ir atrasti pieejamajos avotos, parādot, kā vārdu lieto teikumā. Piemēri ir ņemti no valodas korpusiem, un tie ir autentiski – tas nozīmē, ka šo teikumu kāds ir rakstījis vai teicis dabiskajā kontekstā. Lai saglabātu autentiskumu, piemēri nav rediģēti un tajos parādās dažādi rakstības varianti, dažreiz arī kļūdas, sevišķi pieturzīmju lietošanā. Garākie teikumi tiek īsināti, lai izceltu šķirkļa pamatleksēmas nozīmes. Galvenais piemēru avots ir Mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss (MuLa2022).
Normatīvais komentārs
Pie atsevišķiem šķirkļiem dots normatīvais komentārs, kā būtiskāko avotu izmantojot Latgaliešu pareizrakstības noteikumus (2007), arī J. Cibuļa, L. Leikumas “Vasals” (2003), L. Leikumas “Gruomota školuotuojim” (1993) u. c. mācību materiālus. Komentāri doti gadījumos, ja ar kādu vārdu saistās kļūmes tā pareizrakstībā vai formu lietošanā, tāpat, ja kāda vārda vietā latgaliešu rakstu valodā ieteicams lietot citu vārdu vai no vairākiem fonētiskajiem un morfoloģiskajiem variantiem ieteicams izvēlēties vienu, piemēram, buļbe: “Vyspuor buļbu nūsaukšonai Latgolā ir ap 15 slaviskūs variantu. Vysus par vīnu pajimt nu nikai nav īspiejams! Raksteisim par tū nasatīpdami – buļbe voi tupiņs!” (Leikuma, L. Gruomota školuotuojim. Lielvārde: Lielvārds, 1993, 59.)