agreims
agreims īpašības vārdsLocīšana
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | agreims | agreimi |
| Ģen. | agreima | agreimu |
| Dat. | agreimam | agreimim |
| Akuz. | agreimu | agreimus |
| Lok. | agreimā | agreimūs |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| agreima | agreimys (ieteicams), agreimas |
| agreimys (ieteicams), agreimas | agreimu |
| agreimai | agreimom |
| agreimu | agreimys (ieteicams), agreimas |
| agreimā | agreimuos |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | agreimais | agreimī |
| Ģen. | agreimuo | agreimūs |
| Dat. | agreimajam | agreimajim |
| Akuz. | agreimū | agreimūs |
| Lok. | agreimajā | agreimajūs |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| agreimuo | agreimuos |
| agreimuos | agreimūs |
| agreimajai | agreimajom |
| agreimū | agreimuos |
| agreimajā | agreimajuos |
agreins īpašības vārdsLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | agreins | agreini |
| Ģen. | agreina | agreinu |
| Dat. | agreinam | agreinim |
| Akuz. | agreinu | agreinus |
| Lok. | agreinā | agreinūs |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| agreina | agreinys (ieteicams), agreinas |
| agreinys (ieteicams), agreinas | agreinu |
| agreinai | agreinom |
| agreinu | agreinys (ieteicams), agreinas |
| agreinā | agreinuos |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | agreinais | agreinī |
| Ģen. | agreinuo | agreinūs |
| Dat. | agreinajam | agreinajim |
| Akuz. | agreinū | agreinūs |
| Lok. | agreinajā | agreinajūs |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| agreinuo | agreinuos |
| agreinuos | agreinūs |
| agreinajai | agreinajom |
| agreinū | agreinuos |
| agreinajā | agreinajuos |
1.Tāds, kas noris pirms parastā laika; agrīns.
PiemēriAgreimūs kartupeļus līk zemē apreļa beigōs, izmeklejūt tim teirumus ar vīglōku augsni vītōs, kas vysvairōk pasorgōtas nu nakts solnom.
- Agreimūs kartupeļus līk zemē apreļa beigōs, izmeklejūt tim teirumus ar vīglōku augsni vītōs, kas vysvairōk pasorgōtas nu nakts solnom.
- Storp uobeļneicom beja agreimūs buļbu grādys.
- Izplateibas ziņā pyrmajā vītā ir videji agreimōs škirnes, kuras ir ražeigas, izmontojamas pōrtykai, lūpbareibai un pōrstrōdošonai.
2.Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā.
PiemēriSlimeiba agreimā gryutnīceibas periodā roda izteiktas anomalijas augļam.
- Slimeiba agreimā gryutnīceibas periodā roda izteiktas anomalijas augļam.
- Jau agreimā periodā slimeibu jōsōcōrsteit ar antibiotikom un jōizīt pylns kurss, tū nadreikst pōrtraukt, nasaverūt iz simptomu izzusšonu.
- agreimuo vilcīņa lūgā.
- Cik ta seņ, kai Elkšņu Jōņs ar manuskriptu kladem i rūkrokstu burtneicom, kuru pōrraksteišona beja jō poša rūku dorbs, stōvēja pi Viļānu tipografejis durovu jau agreimōs reita stuņdēs.
3.Tāds, kas bijis pirms kaut kā; iepriekšējais, senākais.
PiemēriAr izcileibu 1946. godā S. Ladusāns aizstuov doktora disertaceju “Sajiutu inteligiblitate Kanta agreimajūs dorbūs i Akvinīša dūmā”.
- Ar izcileibu 1946. godā S. Ladusāns aizstuov doktora disertaceju “Sajiutu inteligiblitate Kanta agreimajūs dorbūs i Akvinīša dūmā”.
- Agreima pyrmūs vuocu tierguotuoju pīstuotne tuos nūzeimeiguma dieļ — te svareigs iudiņa i zemis ceļa krystuojums (puoreju puor Daugovu sovūs karaguojīņūs izmontuoja ari lītuvīši).
- Bukšs ir pīdereiguok iņteresiejīs par agreimūs religiskūs tulkuojumu i 19.gs. volūdiskū situaceju rokstūs (baime nu rusicismu i slavismu), bet nasalīk zinis, ka 30.godu tekstūs čiulismi kur nakur dasnādz tū procentu, aiz kuruo suocās lingua franca-„trešuo izlūksne” ar latgaliskuo substrata„sovpateibom”.
- Vēļ naseņ īprīkš — agreimajā dzeļža laikmatā (1. — 4. g.s.) — pi latgaļu i sieļu dominēja uzkaļneņkopu apbedejumi.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2023, KiV