aile
aile sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aile | ailis (ieteicams), ailes |
| Ģen. | ailis (ieteicams), ailes | aiļu |
| Dat. | ailei | ailem |
| Akuz. | aili | ailis (ieteicams), ailes |
| Lok. | ailē | ailēs |
aileņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
[LLLD 2013, Strods 1933 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aileņa | ailenis (ieteicams), aileņas |
| Ģen. | ailenis (ieteicams), aileņas | aileņu |
| Dat. | aileņai | aileņom |
| Akuz. | aileņu | ailenis (ieteicams), aileņas |
| Lok. | aileņā | aileņuos |
aiļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[Strods 1933, KiV, Let ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aiļa | ailis (ieteicams), aiļas |
| Ģen. | ailis (ieteicams), aiļas | aiļu |
| Dat. | aiļai | aiļom |
| Akuz. | aiļu | ailis (ieteicams), aiļas |
| Lok. | aiļā | aiļuos |
eile sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[Lukaševičs 2011 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eile | eilis (ieteicams), eiles |
| Ģen. | eilis (ieteicams), eiles | eiļu |
| Dat. | eilei | eilem |
| Akuz. | eili | eilis (ieteicams), eiles |
| Lok. | eilē | eilēs |
eileņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; jaunvārds, deminutīvsLocīšana
[Lukaševičs 2011 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eileņa | eilenis (ieteicams), eileņas |
| Ģen. | eilenis (ieteicams), eileņas | eileņu |
| Dat. | eileņai | eileņom |
| Akuz. | eileņu | eilenis (ieteicams), eileņas |
| Lok. | eileņā | eileņuos |
1.Secība, izkārtojums kārtās.
PiemēriBārni vaira nazyna, kas ir sprēsneica ci kas ir rudzi deveņom aileņom.
- Bārni vaira nazyna, kas ir sprēsneica ci kas ir rudzi deveņom aileņom.
- Par rokstim guodoj vairuoku goreigūs ordenu puorstuovi, seviški jezuiti, i laiceigī katuoļu bazneickungi — raksteituoji “nu plebanu svetskūs ailis”, kai sovu “Jaunu mocibu” titullopā aizrakstejs Juoņs Kurmins.
- Vairuok aiļu driebu maitys puormauc kuozuos par dīnu.
Stabili vārdu savienojumiZam ailis.
- Zam ailis — pēc kārtas
2.Rinda, izkārtojums rindās.
PiemēriKluseņom runuodami, jī guoja ailem cyts aiz cyta.
- Kluseņom runuodami, jī guoja ailem cyts aiz cyta.
- Vys tik pasuocīni kuplynuoja Gaļānu folklorys kūpa „Vydsmuiža” (vad. Anna Kupre), dzejneica Līvija Liepdruviete (veļtejūt dzejūli S. Belkovska pīmiņai), gaļānīte Margarita Krole (ar pošsacarātom dzejis ailem), kai ari Belkovsku dzimtys leluo kūka mozuo atzola – septeņgadeiguo Laura Svikša (Maltys Trūpūs dzymušuos, nu tān Rēzeknis nūvodā dzeivojūšuos Valejis Belkovskys mozmeita) ar skaneigū dzīduojumu par babu.
- Eseju ailis i dzeja ir puordūmys par dvēseli – šaļtim napīsagtu, šaļtim pylnatīs satrauktu ci sorguotu, apvalkūt malnu džemperi.
- Sarokstūs ītvartī antroponimi ļōve mums izdaleit nu ailis "vītejī" ari īgōjušūs igauņu īdzeivōtōjus, kuri tymā periodā beja koncentrējušīs golvonom kōrtom Ludzys parafijā (pēc XIX g. s. beigu administratīvō dalejuma — Pyldys, Nierzys, Janovolis, Mihailovys un, acimradzūt, Kōrsovys pogostā).
- Furys tusdamys ībrauc, apmat gūda riņči i sasastuoj ailēs.
- Nazkurī palīk par miļjonerim stuovūt / ailē piec bezmoksys pušdīņu.
3.Dzejolis, vārsma. [Lukaševičs 2011 ]
PiemēriĪdvesme ailem īt nu apleicejim cylvākim, dobys i poša izjiutom, kur, vysam sasamaisūt, saeimūt loba aiļu augzeme.
- Īdvesme ailem īt nu apleicejim cylvākim, dobys i poša izjiutom, kur, vysam sasamaisūt, saeimūt loba aiļu augzeme.
- Vokora gaitā sovys ailis skaitēja V. Lukaševičs, L. Liepdruviete, I. Atpile-Jugane, Z. Lāce, A. Mileika, M. Krasnobaja i cyti, bet prozys fragmentu pīduovuoja Raibīs Suņs.
Stabili vārdu savienojumiAiļu gruomota; eiļu gruomota; aiļu kruojums.
- Aiļu gruomota; eiļu gruomota; aiļu kruojums — dzejoļu grāmata vai krājums
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV, Let