sirds1
sirds sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirds | sirds (ieteicams), sirdis |
| Ģen. | sirds | siržu |
| Dat. | sirdei | sirdim |
| Akuz. | sirdi | sirds (ieteicams), sirdis |
| Lok. | sirdī | sirdīs |
1.Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
PiemēriBet kryutīs tikai vīna sirds.
- Bet kryutīs tikai vīna sirds.
- Ruodīs, ka oknys i sirds navar byut vīnlaikus vasalys.
- Ruodīs, ka ni sirds kryutīs, a drēbu mozgojamuo mašyna — kaids īsvīds tī sovu prācavuošonys kombinezonu, trusikus, ar buraceņu sulu izmuozuotu ručnīku, div nedelis volkuotys zečis.
- Aleksandrs Čaks nu pōrdzeivōjuma saslyma ar sirdi i 1950.godā myra.
Stabili vārdu savienojumiMamai zam sirds. Nosuot pi sirds.
- Mamai zam sirds — grūtniecības stāvoklī
- Nosuot pi sirds; nosuot zam sirds — grūtniecības stāvoklī
2.Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
PiemēriJis pīstuoj i dūd jai rūzi: „Es tev dūšu sova sirds syltuma, tu maņ patyki jau školys godūs.” Mareja drusku pasasmej.
- Jis pīstuoj i dūd jai rūzi: „Es tev dūšu sova sirds syltuma, tu maņ patyki jau školys godūs.” Mareja drusku pasasmej.
- Sirds cylvākim ir vysvysaidys — gon ar spuornim, gon ar vāzu, gon ar skrytulim.
- Suopis i prīks saplyust munā sirdī.
- Latgaļu vēstures un volūdas zynōšonu atsvaidzynōjums ir golvonais šō sareikōjuma nūpalns, daleibnīku sirdīs vēļ vairōk nūstyprinojūt mīlesteibu uz sovu tautu un tōs pagōtni.
- Jau sen senejūs laikūs tautas, kuru sirdīs Dīvs beja īsējis ticeibas sāklu, gaidēja, ilgōjōs, cerēja.
- Bazneica — tautas pylna: leli un mozi beja sanōkuši, lai sajimtu svēteibu, pījimtu Īstyprynōšonas Sakramentu voi pyrmū reizi pījimtu Jezu sovōs sirdīs caur Pyrmū Svātū Komuneju.
3.Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
PiemēriRēzekne jau nu suokta gola ir bejuse i byus Latgolys sirds.
- Rēzekne jau nu suokta gola ir bejuse i byus Latgolys sirds.
- Īspiejams, Reiga ir sirds, organs, kas dzonoj Latvejā ašni, bet Latgolai tod juobyut dvēselei.
4.Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
PiemēriLataceņa jeb lauztō sirds ir taida īpaša dōrza puče, kas nu senim laikim auguse myusu vacvacōku krōšņumdōrzūs.
- Lataceņa jeb lauztō sirds ir taida īpaša dōrza puče, kas nu senim laikim auguse myusu vacvacōku krōšņumdōrzūs.
- I kur vēļ bārnu leluo prīca – latacenis voi kai lejslatvīši tuos sauc par sirds pučeitem!
5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs.
Stabili vārdu savienojumiAtvārta sirds. Byut bez sirds. Cīta sirds. Da sirds dziļumu; leidz sirds dziļumam.
- Atvārta sirds — saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
- Byut bez sirds — būt neiejūtīgam, cietsirdīgam
- Cīta sirds — saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- Da sirds dziļumu; leidz sirds dziļumam — emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
- Giutīs pi sirds; kertīs pi sirds — 1. Pārdzīvot uztraukumu, aizkustinājumu2. Sarūgtināt, aizvainot kādu
- Grauzt sirdi — nemitīgi sagādāt sirdssāpes
- Guļ kai slūgs iz sirds; guļ kuo slūgs iz sirds — saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- Iz sirds — saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- Izarunuot nu sirds — vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
- Īleist sirdī — uzzināt, ko cits cilvēks domā, pārdzīvo
- Īsakert sirdī — kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- Īsakūst sirdī — kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- Īt pi sirds — patikt, izjust prieku, gandarījumu
- Jimt pi sirds; jemt pi sirds — uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
- Jimtīs nu sirds — enerģiski, pārliecinoši, ar degsmi (ko) darīt
- Kai akmiņs iz sirds; byut akmiņam iz sirds — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- Kai ar nazi sirdī īdurt; kuo ar nazi sirdī īdurt — dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
- Kai sirds līk — paļauties uz jūtām, emocijām
- Korsta sirds — saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- Krist iz sirds — nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
- Likt pi sirds — cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- Likt rūku iz sirds — apzvērēt
- Loba sirds — saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- Meiksta sirds — saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- Nu sirds; nu vysys sirds; nu sirds dziļuma — dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- Nu sirds iz sirdi — dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- Sekuot sirds bolsam; sekōt sirds bolsam — saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- Sirds dauzuos; sirds dauzōs — saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- Sirds lyust; sirds aizlyust — saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
- Sirds nanas — saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- Sirds pamyra — saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
- Sirds pylna — saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- Sirds sylst prīkā — būt apmierinātam, priecīgam
- Sirds sytās — saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- Sirds sluobej — saka, ja uznāk sirds vājums
- Sirds stuojās; sirds stōjās — saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
- Sirds suop — saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- Smoga sirds — saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV