žvūrgzdineņš
žvūrgzdineņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žvūrgzdineņš | žvūrgzdineni |
| Ģen. | žvūrgzdineņa | žvūrgzdineņu |
| Dat. | žvūrgzdineņam | žvūrgzdinenim |
| Akuz. | žvūrgzdineņu | žvūrgzdineņus |
| Lok. | žvūrgzdineņā | žvūrgzdineņūs |
1.Diegā iekārta poga (rotaļlieta).
Piemēri– Mareit, deļ teve maņ nazkas ir, pats varieju dadūmuot taidu izgrīzt, tok pruotā naīguoja,‒ jis prīceigi padeve mozū žvūrgzdineņu.
- – Mareit, deļ teve maņ nazkas ir, pats varieju dadūmuot taidu izgrīzt, tok pruotā naīguoja,‒ jis prīceigi padeve mozū žvūrgzdineņu.
- Nu monta jam viņ pajimt tāva taiseitū kūka žvūrgzdineņu.
2.Vilciņš (rotaļlieta).