žāluotīs
žāluotīs [LLLD 2013, Lukaševičs 2023 ]
žālōtīs [Bērzkalns 2007 ]
1.Runājot vai rakstot paust neapmierinātību; žēloties, sūdzēties.
PiemēriJei krystamuotei viestulēs žāluojusēs, cik juos dzeive greizai nūguojuse i nav, kur dzeivuot.
- Jei krystamuotei viestulēs žāluojusēs, cik juos dzeive greizai nūguojuse i nav, kur dzeivuot.
- Typynīši žāluojuos tikai partū, ka vysi par jim žālojās.
- Irena: Jis man jou pyrms nedeles žālovuos, ka Pīters ap Annestanti par daudzi namuos.
2.Vaimanājot paust neapmierinātību, arī sāpes; gausties.
PiemēriDrūši vīn dūmōdama, ka bārns, žālōdamīs par sovu sōpi, spēs vysmoz mozynōt tū.
- Drūši vīn dūmōdama, ka bārns, žālōdamīs par sovu sōpi, spēs vysmoz mozynōt tū.
- — Mēme, bet tu saceji, ka snīgs ir sylts... — žālōjōs mozō vuškeņa.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, Lukaševičs 2023, KiV