abave
abave sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; dialektisms, Nautrēnu izloksneLocīšana
[Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2023, ADT 1983 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | abave | — |
| Ģen. | abavis (ieteicams), abaves | — |
| Dat. | abavei | — |
| Akuz. | abavi | — |
| Lok. | abavē | — |
abāvi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
[Lukaševičs 2011, Lukaševičs 2023 ]
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | abāvi |
| Ģen. | abāvu |
| Dat. | abāvim |
| Akuz. | abāvus |
| Lok. | abāvūs |
abaveite vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | abaveite |
| Ģen. | abaveitis (ieteicams), abaveites |
| Dat. | abaveitei (ieteicams), abaveitem |
| Akuz. | abaveiti |
| Lok. | abaveitē |
Apģērba sastāvdaļa – kājas ietērps; apavi.
PiemēriEs skaidroju, kaidi maņ apstōkli: abaves nava, ari maizes.
- Es skaidroju, kaidi maņ apstōkli: abaves nava, ari maizes.
- Pa pļovas stygu rosa, abaveite rūkā.
- — Nu, smuka meita tu esi izauguse, — nūvērtēja krystamōte. — Kab tev lobōka drēbeite i abaveite.
- Kai abavi vacu?
Avoti: Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2023, ADT 1983