1.Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut. PiemēriKai myusu ķirurgs saceja, baobabu apjimt nav īspiejams, var tikai ceņstīs.
Piemēri
- Kai myusu ķirurgs saceja, baobabu apjimt nav īspiejams, var tikai ceņstīs.
- Sagruob suneiti, apjem tīvom i bryunom rūkom.
- Pīters ar rūkom apjem juo golvu.
- Jei tai kai padeveigi lyka rūkys Arnoldam uz placim, bet Arnolds saudzeigi apjēme jū ap viduci, ar lobū rūku pīvalkūt jū sev tyvōk, bet ar kairū naveikli pīzaskorūt jōs mugorai.
2.No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt. 2.1.Būt visapkārt sajūtamam (smaržas, skaņas utt.). PiemēriI peipu smuords, apjem kai syltom i meikstom rūkom.
Piemēri
- I peipu smuords, apjem kai syltom i meikstom rūkom.
- Nakts mīru atsyuta, nakts apjem
- Telpys jau beja patymsys, a cīš pateikamai apjēme syltums.
- Saceisim, agruok raksteits: Kad myus apjēme slimeibas un sārgas, cylvāki daudzi myra sovuos sātuos.
- Tōpēc ka pavasarūs nu vysom pusem tū apjēme yudini.
- Un, zīdu smaržas apjimts, šalktu mežs,
- Sormas apjimta.
2.2.Pārņemt psihi, organismu. Piemēridigitaluo laika vīntuleiba apjem, kod draugu nav onlainā i jūs taitod nav nikur, partū ka nav ari sūpluok.
Piemēri
- digitaluo laika vīntuleiba apjem, kod draugu nav onlainā i jūs taitod nav nikur, partū ka nav ari sūpluok.
- Gārbusēs tymsi palākūs ceļōjuma brunčūs un taidas pat krōsas žaketē, ar plotmolu capuri golvā, dryumu dūmu apjimta, te brauc baronese Jadviga Manteifele, dzymuse Benislavska.
Stabili vārdu savienojumiApjam gryutumi. Apjam mīgs; apjam snaudīņs.
Stabili vārdu savienojumi
3.Apprecēt. [Bērzkalns 2007 ]PiemēriVarātu taidu apjimt par veiru, byutu docenta kundze.
Piemēri
- Varātu taidu apjimt par veiru, byutu docenta kundze.
- Dzeivōja ar saimi (apjēme par sīvu Annu Boļšakovu nu Kaunatas Fomkinim), audzynōja trejs meitas.
Avoti: LLLD 2013, Lukaševičs 2023, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV