aļteņš
aļteņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aļteņš | aļteni |
| Ģen. | aļteņa | aļteņu |
| Dat. | aļteņam | aļtenim |
| Akuz. | aļteņu | aļteņus |
| Lok. | aļteņā | aļteņūs |
Alutiņš.
PiemēriAk aļteņ, ak oluteņ, kai tu paleidzi dorbus dareit, na tikai nataisneigus, ari taisneigus.
- Ak aļteņ, ak oluteņ, kai tu paleidzi dorbus dareit, na tikai nataisneigus, ari taisneigus.
- Sovukuort par lobu gostu teik skaiteits na boguots i slovons, bet taids, kurs muok prīcuotīs: Lobs muns aļteņš,/ Koč nu auzeņu;/ Ļusteigi gasteņi,/ Koč naboguoti.
- Peipinis, čymyni putoj kai pādejuo aļteņa buca.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV