Latgalīšu volūdys tezaurs
Latgaliešu valodas tēzaurs
455 šķirkļi
atīt
atīt darbības vārds; intransitīvs
1.Nākot atkļūt, atnākt.
PiemēriKai atīmu nu dorba, nūmozgoju dvēseli.
2.Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā. [KiV ]
PiemēriTai ostoņpadsmit godu vacumā Andra atguoja iz sovu seņču dzymtū pusi.
3.Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.). [KiV ]
PiemēriAtīt i vokors.
4.Tikt saņemtam (atsūtītam, atgādātam). [KiV ]
PiemēriKa labi, pa idejai, dareisi sovu dorbu, tūreiz nauda atīs poša.
5.Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā). [KiV ]
PiemēriAutoūstā paziņoj, ka atīt autobuss, cylvāki nasaprūt, ka jau brauc paceli.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV, ADT 1983, Jūrdžs 1999