atdzeit
atdzeit
1.Dzenot panākt, ka atvirzās šurp.
2.Dzenot piespiest atvirzīties, attālināties; aizdzīt.
PiemēriMaņ kai vacōkajam jau agrā bērneibā beja jōjam rūkōs šyupuļa aukla, lai guļ mīreigi jaundzymušais bārns, un vystu gona reikste – atdzeit vystas, lai naizkaš grādas.
- Maņ kai vacōkajam jau agrā bērneibā beja jōjam rūkōs šyupuļa aukla, lai guļ mīreigi jaundzymušais bārns, un vystu gona reikste – atdzeit vystas, lai naizkaš grādas.
3.Atgādāt kādu braucamrīku, transportu.
PiemēriMone caur osorom sameklēja pazeistamu smaudzīti, sūlejōs atdzeit zyrgu, kai tik aizbrauks, i aizvede Jezupu uz Turcinem.
- Mone caur osorom sameklēja pazeistamu smaudzīti, sūlejōs atdzeit zyrgu, kai tik aizbrauks, i aizvede Jezupu uz Turcinem.
4.Atart vagu gan stādīšanai, gan kartupeļu novākšanai.
PiemēriAtdzeņ kuodu vadzeņu deļ kuopustu dìesteîšonys!
- Atdzeņ kuodu vadzeņu deļ kuopustu dìesteîšonys!
- Jau atdzeitys vadzenis, var īt buļvu kostu.
Avoti: Bērzkalns 2007, KiV