atīt
atīt darbības vārds; intransitīvs
1.Nākot atkļūt, atnākt.
PiemēriKai atīmu nu dorba, nūmozgoju dvēseli.
- Kai atīmu nu dorba, nūmozgoju dvēseli.
- Tī Marei padeve zeimeiti nu Stefana – pretim naīškys, leiteņš myrdzynoj, nagribs izmierkt, atīškūte poša.
- atej gostūs
- Ir pareizi saceit atguojiejs, na atnuociejs, par tū ka Latgolā kurs navīn var atīt, na atnuokt.
- Saceju, ka atīšu, šakur atguoju.
2.Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā. [KiV ]
PiemēriTai ostoņpadsmit godu vacumā Andra atguoja iz sovu seņču dzymtū pusi.
- Tai ostoņpadsmit godu vacumā Andra atguoja iz sovu seņču dzymtū pusi.
- Juo vacuoki kai kolpi atguoja iz Ruguoju pogostu.
- (..) juos babys i dzedi nazkod atguoja da Moskovys mīsta nu Rjazanis gubernis.
3.Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.). [KiV ]
PiemēriAtīt i vokors.
- Atīt i vokors.
- Beidzūt tok juoatīt pavasaram!
- Vysi tik slymi, tik slymi, bet atīt sastdīne – nav kuo globuot.
- Tod atguoja agraruo reforma, kod vīna muosa aizbrauce iz Kūrzemi.
- Nu reita atguoja skaidrais pruots, atrūk vaļā.
- Smierts atīt i pajem.
4.Tikt saņemtam (atsūtītam, atgādātam). [KiV ]
PiemēriKa labi, pa idejai, dareisi sovu dorbu, tūreiz nauda atīs poša.
- Ka labi, pa idejai, dareisi sovu dorbu, tūreiz nauda atīs poša.
- Tod atguoja lykumi, vajag institutā pīcus doktorus.
- Tik daudz laimis dzimšonys dīnā, puorvadumā atguoja leluoka nauda deļ pamatškolys izlaiduma, tod rešuok.
5.Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā). [KiV ]
PiemēriAutoūstā paziņoj, ka atīt autobuss, cylvāki nasaprūt, ka jau brauc paceli.
- Autoūstā paziņoj, ka atīt autobuss, cylvāki nasaprūt, ka jau brauc paceli.
- Mōseņ, velēsim dreižōk, jo mygla lela atīt kai Lūbons.
- Agruok, kai guoja, to i atguoja tyucs, nūleja, nūgrudinēja, izaspardeja, nūsukuoja i aizguoja.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV, ADT 1983, Jūrdžs 1999