Latgalīšu volūdys tezaurs
Latgaliešu valodas tēzaurs
455 šķirkļi
dzīsminīks
dzīsminīks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
dzīsminīceņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
[Bērzkalns 2007 ]
dzīsmineica sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
dzīsmineiceite sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
[Bērzkalns 2007 ]
1.Teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās.
PiemēriItymā laikā aprobātais slengs- dzīsminīks (poets), dzīsmis (poezeja).
2.Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards.
PiemēriVinsents Kūkuojs ir latgalīšu dzīsminīks, kurs regulari pīsadola Latvejis dzīsminīku kusteibys nūtikšonuos, a muzicēt suocs vēļ studeju laikā, par sovu dzīšmu pamatu izalosūt na tik poša tekstus, tok ari dzeju – i tāva Ontona Kūkuoja, i cytu autoru dzejūļus.
3.novecojis Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt. [KiV ]
PiemēriDzīsminīks vēļ dorbojās, ka īdzeru, varu padzīduot.
Avoti: Bērzkalns 2007, Strods 1933