es
es personas vietniekvārds
Locīšana
[LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV ]as neliterārs[Slišāns 2009 ]
Pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es.
PiemēriEs zynu tikai pusi vuordu, kurus tu zini.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV, Slišāns 2009