jiemiejs
jiemiejs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
[LLLD 2013 ]jiemieja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
jēmējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
[Bērzkalns 2007 ]jēmēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
jāmuojs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
[KiV ]jāmuoja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks.
PiemēriVolkojās apleik vysaidi, i šaļtim navar i atsakaut. Tik jiemieja nivīna.
2.novecojis Cilvēks, kas novāc ražu.
PiemēriKìuleîšu jāmuojis čuttik īsaspìeja atjemt kìuleîšs.
3.Ierīce, kas nolasa, apkopo datus.
PiemēriIr automatiskais paraugu jiemiejs, piec paraugim atbrauc nu sāklu inspekcejis.
Stabili vārdu savienojumiDorba jiemiejs.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, KiV