patmaļnīks
patmaļnīks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[Strods 1933, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, KiV ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | patmaļnīks | patmaļnīki |
Ģen. | patmaļnīka | patmaļnīku |
Dat. | patmaļnīkam | patmaļnīkim |
Akuz. | patmaļnīku | patmaļnīkus |
Lok. | patmaļnīkā | patmaļnīkūs |
patmaļnīceņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; formā: deminutīvsLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | patmaļnīceņš | patmaļnīceni |
Ģen. | patmaļnīceņa | patmaļnīceņu |
Dat. | patmaļnīceņam | patmaļnīcenim |
Akuz. | patmaļnīceņu | patmaļnīceņus |
Lok. | patmaļnīceņā | patmaļnīceņūs |
Cilvēks, kas strādā dzirnavās; dzirnavnieks, arī dzirnavu īpašnieks.
PiemēriGrīžās vysaiži gaņgi, tūrkš iudiņs, stolts patmaļnīks stuov iz slīkšņa...
- Grīžās vysaiži gaņgi, tūrkš iudiņs, stolts patmaļnīks stuov iz slīkšņa...
- Īsavuicejs patmaļnīka dorbu, jis pajēme jaunuokū bruoli pi seve i, kur ni beja breiva vīta, suoce reņtēt patmalis.
- Iļzeite sajēme patmaļnīceņu kliepī, īnese zalē i nūlyka pi vacuo kieneņa kuoju.
Avoti: Strods 1933, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, KiV