parkū
parkū apstākļa vārds
1.konstrukcijā: jautājuma teikums Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
PiemēriParkū es bāgu, nadabovuse vaicuotuo, i teiku pi nazkaida azara?
2.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
PiemēriNavarējom saprast, parkū jis vysu laiku guļ ar gaismu.
3.konstrukcijā: retorisks jautājuma teikums vai izsaukuma teikums; parasti kopā ar: darbības vārds noliegumā Norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību.
PiemēriA parkū lai nasaprīcuotu?
Stabili vārdu savienojumiNaz parkū; nazyn parkū.
Normatīvais komentārs:par kū (nepareizi) – prievārds + vietniekvārds ‘par ko’ Par kū tevi daži sauc par Rauduļa meitu? (MuLa2022, Ontons Stankevičs) Jābūt: Parkū tevi sauc par Rauduļa meitu?
Avoti: LLLD 2013, Slišāns 2009