smierts
smierts [sʲmʲiertʲsʲ] sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smierts | smierts (ieteicams), smiertis |
| Ģen. | smierts | smieršu |
| Dat. | smiertei | smiertim |
| Akuz. | smierti | smierts (ieteicams), smiertis |
| Lok. | smiertī | smiertīs |
smērts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smērts | smērts (ieteicams), smērtis |
| Ģen. | smērts | smēršu |
| Dat. | smērtei | smērtim |
| Akuz. | smērti | smērts (ieteicams), smērtis |
| Lok. | smērtī | smērtīs |
Nāve.
PiemēriItymā pasaulī drūsi ir tikai nūdūkli i smierts.
- Itymā pasaulī drūsi ir tikai nūdūkli i smierts.
- Smierts breids ir izškirūšais dvēselis nūīšonai pi Dīva, slaucamā gunī ci eļnē.
- Jī zyna, ka cylvāks, beidamīs nu smērts, pādejū santimu par zōlem atdūs.
- i nasagryb runuot par smierti,
- Nu tuos vacūs sīvīšu runuošonys, kur juos vysys kūpā gatavējēs smiertei i mīrynuoja cyta cytu.
Stabili vārdu savienojumiDa smierts; da smiertei. Syuteit kaidu piec smierts.
- Da smierts; da smiertei — ļoti stipri
- Syuteit kaidu piec smierts — ironiska ekspresīvā nokrāsa pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, KiV, ADT 1983-Pild, Jūrdžs 1999