vuorti
vuorti vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
[LLLD 2013, KiV ]
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | vuorti |
| Ģen. | vuortu |
| Dat. | vuortim |
| Akuz. | vuortus |
| Lok. | vuortūs |
vuorteni vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
[LLLD 2013 ]
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | vuorteni |
| Ģen. | vuorteņu |
| Dat. | vuortenim |
| Akuz. | vuorteņus |
| Lok. | vuorteņūs |
vōrti vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | vōrti |
| Ģen. | vōrtu |
| Dat. | vōrtim |
| Akuz. | vōrtus |
| Lok. | vōrtūs |
vōrteni vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | vōrteni |
| Ģen. | vōrteņu |
| Dat. | vōrtenim |
| Akuz. | vōrteņus |
| Lok. | vōrteņūs |
1.Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai; vārti.
PiemēriAp pogolmu nu zedeņu peits sātmaļs, nu pogolma vaduši 3 vuorti.
- Ap pogolmu nu zedeņu peits sātmaļs, nu pogolma vaduši 3 vuorti.
- Leidz myusu dīnu sasaglobuojušys vairuokys Preiļu muižys kompleksam pīdereiguos byuvis – 200 godus senejuo kapela, vuorti, zyrgu stali, vuortu sorga nameņš.
- Vuortu teritoreja beja neitrala, pi svātbiļdis lyugtīs guoja ari uniati i pareizticeigī.
Stabili vārdu savienojumiMute kai vuorti; mute kai pyunis vuorti.
- Mute kai vuorti; mute kai pyunis vuorti; mute kai garažys vuorti frazēma — saka, ja kāds runā rupji, nepieklājīgi, nav aizrunājams
- Verās kai teļš iz jaunu vuortu; verās kai vucyns iz jaunu vuortu frazeoloģisms — Saka, ja kāds ir neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā
- Vieja vuorti eifēmisms — 1. Dzemdes priekšējā, pret urīnpūsli pavērstā virsma.2. Tūpļa zarnas atvere
2.Uz ceļa novietota, appušķota kārts vai cita barjera kāzinieku apturēšanai. [KiV ]
PiemēriIztaisa vuorts - appušķoj kuorti i puorlīk par ceļu, i gaida kuozinīku. Pa ceļam kuozinīks aptur, aiztaisa vuorts prīškā. Par vuortu attaiseišonu juodūd ols i peirāgu, pišku i cukerku.
- Iztaisa vuorts - appušķoj kuorti i puorlīk par ceļu, i gaida kuozinīku. Pa ceļam kuozinīks aptur, aiztaisa vuorts prīškā. Par vuortu attaiseišonu juodūd ols i peirāgu, pišku i cukerku.
Stabili vārdu savienojumiGūda vuorti. Kuozu vuorti.
- Gūda vuorti — 1. Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem vai nozīmīgām personām.2. Galvenie, parādes vārti.
- Kuozu vuorti — Kāzu tradīcija ar ceļa aizšķērsošanu jaunajam pārim, prasot izpirkumu; kāzu vārti
3.Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
PiemēriOtkon rypa vōrtūs, tys tik beja gols!
- Otkon rypa vōrtūs, tys tik beja gols!
4.Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru; vārti; zārdi.
PiemēriStuosta, ka, braucūt iz teni, vīnu nakti gulejs sīna vuortūs, ūtru nakti solmu kopnā.
- Stuosta, ka, braucūt iz teni, vīnu nakti gulejs sīna vuortūs, ūtru nakti solmu kopnā.
- Cyuku pupas nūgrīztas, mozuos pupines izrautas ai vusuom sakniem, sasītas snopūs i sakārtas iz vuortu.
5.Izeja uz kurieni vai ieeja no kurienes.
PiemēriSovys volūdys vuoreigumu es vysu vaira sajiutu pasauļa lidūstuos, kod stuovu ryndā iz bagaža nūdūšonu, pīsaraksteišonu braukšonai voi gaidu pi lidmašynys vuortu.
- Sovys volūdys vuoreigumu es vysu vaira sajiutu pasauļa lidūstuos, kod stuovu ryndā iz bagaža nūdūšonu, pīsaraksteišonu braukšonai voi gaidu pi lidmašynys vuortu.
- Kab nabyutu kauna stuovēt pi dabasu ci eļnis vuortu...
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, KiV