vuovuļuot
vuovuļuot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
vōvuļōt [Strods 1933 ]
1.ironiska ekspresīvā nokrāsa, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt.
PiemēriIzvaduse ragaini gonūs, jei skoluoja pīna konys, reita kopeja dzysa iz golda, pa radeju vuovuļuoja nazkaidi veči par kulturys bagateibom regionūs, a jai nasagribēja nikuo.
Saistītās nozīmesbredzēt, brīdēt.
2.Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
PiemēriSovpus verba vuovuļuot nūzeimis skaidruojums atkluoj cytu naskaidrys runys īmesli: kuo ìdzer kùrs, drusku ìraipst, staigoi da vuovuļoi. navar saprast, kù jis tî vuovuļoi.
Saistītās nozīmesbredzēt, murmuļuot.
Avoti: Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, KiV, Slišāns 2009