vuovuļs
vuovuļs vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
[Lukaševičs 2023 ]vōvuļs vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
[Strods 1933 ]vōvule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
[Strods 1933 ]1.Pļāpīgs cilvēks.
Saistītās nozīmes
1.1.Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
PiemēriVōvuļs (Ignats), kas ir vīns nu golvonūs varūņu A. Sprūdža romanā,,Kuļturas nesēji”. Jis ir aktivs darbinīks, vysaidu bīdreibu i org. bīdris, kurs it kai ryupejās par tautys lobkluojeibu, tok patīseibā ir augstpruoteigs tukšu solmu kiuliejs i pošlobuma maklātuojs.
Saistītās nozīmesbrīdakls, murmuļs, pļakša, bļuzneituojs, bļuzņa.
1.2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
PiemēriLeksemu vuovuļs lītoj, apzeimejūt kaidu, kas aprunoj, izplota baumys – pastuosta visai pasaulei tū, kas ir bejs ci pīlīk kluot vēļ papyldu (na vysod patīsu) informaceju, atkluojūt ari sovu (bīži – neivuojūšu ci ironisku) attīksmi.
Saistītās nozīmes
2.Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
PiemēriKolupa izlūksnis vuordineicā leksemu vuovuļs skaidroj itai: tuoc cylvàks vuojuoks gorâ, jis vuovuļoi i vuovuļoi, i nivīns nasaprūt, kū jis gryb pasaceit.
Saistītās nozīmes
Avoti: Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV, LLtV 2012