šuorbys
šuorbys sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | šuorbys (ieteicams), šuorbas |
| Ģen. | šuorbu |
| Dat. | šuorbom |
| Akuz. | šuorbys (ieteicams), šuorbas |
| Lok. | šuorbuos |
švuorbys sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | švuorbys (ieteicams), švuorbas |
| Ģen. | švuorbu |
| Dat. | švuorbom |
| Akuz. | švuorbys (ieteicams), švuorbas |
| Lok. | švuorbuos |
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas.
PiemēriJis pats šuorbu puorjimts, ci tī jū gaida.
- Jis pats šuorbu puorjimts, ci tī jū gaida.
- Te Marei palyka baile, ka kaids varātu pamaneit juos šuorbys.
- Niu švuorbom vaira nabeja vītas.
- Vyss, kas atsarūn uorpus itūs diveju sajiutu sižetu, ir pylns švuorbu i ambivaleņcis.
Avoti: Lukaševičs 2011