žuburs
žuburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žuburs | žuburi |
| Ģen. | žubura | žuburu |
| Dat. | žuburam | žuburim |
| Akuz. | žuburu | žuburus |
| Lok. | žuburā | žuburūs |
žubureņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žubureņš | žubureni |
| Ģen. | žubureņa | žubureņu |
| Dat. | žubureņam | žuburenim |
| Akuz. | žubureņu | žubureņus |
| Lok. | žubureņā | žubureņūs |
1.Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā; žuburs. [KiV ]
Piemēriredz, kuoda uobuļneica ar žuburim
- redz, kuoda uobuļneica ar žuburim
2.Labības vai siena zārda daļa – eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem; zārda koks. [Lukaševičs 2023, Slišāns 2009, Let ]
3.Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes; žuburs.
PiemēriKab tys smukais Latgolys svečtureits ar 12 žuburenim saītu, da tuo daudz muola vajag pameicēt.
- Kab tys smukais Latgolys svečtureits ar 12 žuburenim saītu, da tuo daudz muola vajag pameicēt.
Avoti: Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2023, KiV, Slišāns 2009, Let