bedneits
bedneits vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bedneits | bedneiši |
| Ģen. | bedneiša | bedneišu |
| Dat. | bedneišam | bedneišim |
| Akuz. | bedneiti | bedneišus |
| Lok. | bedneitī | bedneišūs |
bedneite sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bedneite | bedneitis (ieteicams), bedneites |
| Ģen. | bedneitis (ieteicams), bedneites | bedneišu |
| Dat. | bedneitei | bedneitem |
| Akuz. | bedneiti | bedneitis (ieteicams), bedneites |
| Lok. | bedneitē | bedneitēs |
Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; nabadziņš, nabadzīte.
Avoti: KiV