dadzeit
dadzeit darbības vārds; Nautrēnu izloksne
1.Pietuvoties kaut kam, kādam; panākt.
PiemēriJis mani dadzeit navarēja, dzeivuoja myusu sātys ūtrymā stuovā.
- Jis mani dadzeit navarēja, dzeivuoja myusu sātys ūtrymā stuovā.
- Ni dadzeit vairs, ni atpakaļ jūs saukt.
- Pa leidzumeni labi skrēja i veireņš ar iztālōtu lepnumu, uz tō sādādams, kyupynōja papirosu, dyumu mōkūņs dzynās jam pakalī, ja naizadevēs tū dadzeit, tod atsarōvs, strauji pazacēlēs gaisā, lai izgaistu debesīs.
- Kod es jū dadzynu, jis guoja dreizā i nūteiktā sūlī.
2.Paspēt izdarīt; apgūt iekavēto.
PiemēriA es školā vysu īkavātū dadzynu, laimeigi pabeidžu vydškolu, īsastuoju Daugovpiļs pedagogiskajā institutā.
- A es školā vysu īkavātū dadzynu, laimeigi pabeidžu vydškolu, īsastuoju Daugovpiļs pedagogiskajā institutā.
- Šys tys ir puorveiduots tai, ka vēļ var "dadzeit" pyrmsuokumu.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, KiV, Let, ADT 1983