1.Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast. PiemēriVuords drupeit nūzeimej drusceņ, maizis drupona ir maizes drupata, dulis sovukuort ir bumbīris, dumtive – kalieja pliešys, a dajiukt – nūzeimej pīrast.
Piemēri
- Vuords drupeit nūzeimej drusceņ, maizis drupona ir maizes drupata, dulis sovukuort ir bumbīris, dumtive – kalieja pliešys, a dajiukt – nūzeimej pīrast.
- Partū ka dajiukt pi nikuo nanūtikšonys vīgļuok kai nadajiukt.
- Asmu dajiukuse dzīduot nu senejuos latgaliskuos malnuos dzīšmu gruomotys, te maņ īdeve jaunuos paaudzis sagataveitū, plastmasys vuoceņā īlyktū dzīšmu gruomotu – div treis nūkopāti latgalīšu teksti.
- Kuo vīna latvīšu daļa pīroda saukt germaniskā vuordā, ūtra dajiuka izsaceit ar slavismu, i nivīns nu obeju nav nicik lobuoks ci švokuoks par ūtru.
2.Pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu. PiemēriTok jau pi ituo var dajiukt.
Piemēri
- Tok jau pi ituo var dajiukt.
- Redz, nasepinej, Mareit, dajiuksti, tev byus vysod juoteik golā ar bārnim.
- Pi procesejis pīnuokumu Mareite dajiuka, cytugod jau nese karūga būrti.
3.Pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu. PiemēriRadeja pa mazeņam ījam sovu vītu latgalīšu sabīdreibā i kulturā, latgalīšu grupu dzīsmem irā, kur skanēt, Latgolys ļauds suoc saprast i dajiukt, ka latgalīšu volūda var tikt lītuota ari radejā.
Piemēri
- Radeja pa mazeņam ījam sovu vītu latgalīšu sabīdreibā i kulturā, latgalīšu grupu dzīsmem irā, kur skanēt, Latgolys ļauds suoc saprast i dajiukt, ka latgalīšu volūda var tikt lītuota ari radejā.
- Alise nabeja cīš par itū puorsteigta, deļtuo ka jai jau suoce dajiukt pi sovaidu dzelu.
- „Tu pi tuo dajiuksi ar laiku,” saceja Kuopurs, īlyka iudiņa peipi mutē i otkon suoce peipēt.
- Beja paguojs ilgs laiks, cikom jei beja vysaida, viņ ni normala izmāra, tai ka nu suoku itys izalyka jūceigi, a jei dajiuka puors minutu laikā, i suoce runuot ar sevi, kai jau īrosts:„Īsadūmoj viņ, puse muna plana jau ir izpiļdeita!
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2023, KiV, Let