duriņs
duriņs vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duriņs | durini |
| Ģen. | duriņa | duriņu |
| Dat. | duriņam | durinim |
| Akuz. | durini | duriņus |
| Lok. | durinī | duriņūs |
1.novecojis Cilvēks, kas iet, noliecis galvu.
PiemēriDuriņam juodurinej, cytaiž jis naatrass nikuo.
- Duriņam juodurinej, cytaiž jis naatrass nikuo.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks.
Avoti: KiV