duraks
duraks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis.
PiemēriDuraks navar byut viļteigs (latg. akīls), jam var byut tikai cyukys laime.
2.Runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
PiemēriKa tev ir pozitiva līta, tod pats esi duraks, ka tū naizmontoji!
Stabili vārdu savienojumiPataiseit par duraku.
3.Kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums.
Piemēri"Duraku" spēlēt maņ īvuicēja baba, kas bīži ari poša palyka par duraku.
Stabili vārdu savienojumiKārtavuot iz duraku.
Stabili vārdu savienojumiKai duraks. Kai pādejais duraks. Palikt durakūs; palikt par duraku. Vērtīs kai iz duraka.
Avoti: LLLD 2013, KiV