durns
durns īpašības vārdsLocīšana
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | durns | durni |
Ģen. | durna | durnu |
Dat. | durnam | durnim |
Akuz. | durnu | durnus |
Lok. | durnā | durnūs |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
durna | durnys (ieteicams), durnas |
durnys (ieteicams), durnas | durnu |
durnai | durnom |
durnu | durnys (ieteicams), durnas |
durnā | durnuos |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | durnais | durnī |
Ģen. | durnuo | durnūs |
Dat. | durnajam | durnajim |
Akuz. | durnū | durnūs |
Lok. | durnajā | durnajūs |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
durnuo | durnuos |
durnuos | durnūs |
durnajai | durnajom |
durnū | durnuos |
durnajā | durnajuos |
1.Neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi).
PiemēriKa aizadzer, jis palīk pavysam durns.
- Ka aizadzer, jis palīk pavysam durns.
2.Tāds, kas izturas muļķīgi.
PiemēriDurns vecs, gruomotu ūtruoduok abgrīze i skaita.
- Durns vecs, gruomotu ūtruoduok abgrīze i skaita.
3.Nevaldāms, biežāk par dzīvniekiem.
PiemēriDurna gūvs, navaru nūturēt.
- Durna gūvs, navaru nūturēt.
Stabili vārdu savienojumiDurnam putnam durna dzīsme. Skrīn kai durns.
- Durnam putnam durna dzīsme — kāds putns, tāda rīcība
- Skrīn kai durns — ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
Avoti: KiV