dvīļs
dvīļs vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvīļs | dvīli |
| Ģen. | dvīļa | dvīļu |
| Dat. | dvīļam | dvīlim |
| Akuz. | dvīli | dvīļus |
| Lok. | dvīlī | dvīļūs |
dvīleits vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvīleits | dvīleiši |
| Ģen. | dvīleiša | dvīleišu |
| Dat. | dvīleišam | dvīleišim |
| Akuz. | dvīleiti | dvīleišus |
| Lok. | dvīleitī | dvīleišūs |
Šaurs, pagarš, parasti linu, kokvilnas, auduma izstrādājums ķermeņa vai tā daļu, arī priekšmetu slaucīšanai.
PiemēriSakarā ar sovu tuoluokū kulturviesturiskū atteisteibu jim daudzu germanismu vītā īsavīse slavismi, pīmāram, na dīkis, bet prūds; na dvīļs, bet rūčinīks; na seipūls, bet cybuļs (Latgolys vidīnē gon soka pyrmū); na styure, bet ruļs; na bumbīrs, bet gruša; na kirss, bet vīšne; na kartupeļs, bet buļbe (kaut ir īspieja saceit tupiņs; "Ābecē" pīduovuoti obi); na kaļki// kaļči, bet vapna i tml.
- Sakarā ar sovu tuoluokū kulturviesturiskū atteisteibu jim daudzu germanismu vītā īsavīse slavismi, pīmāram, na dīkis, bet prūds; na dvīļs, bet rūčinīks; na seipūls, bet cybuļs (Latgolys vidīnē gon soka pyrmū); na styure, bet ruļs; na bumbīrs, bet gruša; na kirss, bet vīšne; na kartupeļs, bet buļbe (kaut ir īspieja saceit tupiņs; "Ābecē" pīduovuoti obi); na kaļki// kaļči, bet vapna i tml.
- Salīkam mastinkā iz dvīļa, leidzā viel svīstmaizes, suols i sapeiti kruosaini dīgu goli.
- Tī beja gon dvīli, gon maudbikses, gon mauduošonas brilles i capures.
- Korstumā ir troki, jo sveistūt var samaituot vysu grimu, tod cytureiz i ladu nosoju, i soltu dvīleiti padūdu.”
- Tod es daguoju jam cīši kluot i jis mani apskuove i ītyna dvīlī.
Avoti: LLLD 2013, Strods 1933, KiV