dzeds
dzeds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
dzeduņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
[Lukaševičs 2011 ]dzedeņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
1.Tēva vai mātes tēvs.
PiemēriBaļtinovā vacuomuote ir baba un vactāvs ir vaciks. Cytur par dzedu sauc. Bet tagad ir omītes un opīši.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiDzeda garci.
2.Vecs vīrietis.
PiemēriVeļ kupejā beja divi dzedi . Vīns leidzeigs V.Labinskim, ūtrys tipiski īreibs celtnīks, kas brauc da sātai.
3.Senči, priekšteči.
PiemēriKū myusejī dzedi izdūmovuši, tys ir daudz uztycamuoks kai myusdīnu tehnologejis.
4.žargonisms, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; joma: militārās zinātnes Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta. [LLtV 2012 ]
PiemēriPieški acataisa lūgs, i īškā lein dzeds. Generals prosa.
5.pārnestā nozīmē; joma: botānika Dadzis. [Lukaševičs 2011 ]
Avoti: LLLD 2013, Lukaševičs 2011, LLtV 2012, KiV