dzeivuotuojs
dzeivuotuojs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
[LLLD 2013, Lukaševičs 2011, KiV ]dzeivuotuoja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
dzeivōtōjs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
[Bērzkalns 2007, Strods 1933 ]dzeivōtōja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs.
PiemēriPar tuo redaktoru kliva Nagļu pogosta dzeivuotuojs Bronislavs Sprydzāns.
2.Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot.
PiemēriBobuli kas bobuli, na dzeivuotuoji.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV