dzeit1
dzeit darbības vārds
1.Panākt ar varu, draudiem, biedēšanu, ka dzīva būtne kustās noteiktā virzienā; dzīt.
PiemēriApcītynōtūs dzyna par Rēzeknes īlu nazynomā vērzīnī.
- Apcītynōtūs dzyna par Rēzeknes īlu nazynomā vērzīnī.
1.1.parasti kopā ar: "paceli" vai "prūjom", vai "uorā" Ietekmējot, ar varu virzīt noteiktā virzienā; prom, projām.
PiemēriDaugavpiļs izavērte par golvonū jezuitu mītni Latgolā i palyka par taidu leidz pat 1809. g., kod jūs nu pošu caltūs āku suoce dzeit uorā krīvu vaļdeiba (jezuitu dzeivisvītu beja nūlamts puortaiseit par cītūksni, kas ari tyka izdareits 19. g.s. 1. pusē).
- Daugavpiļs izavērte par golvonū jezuitu mītni Latgolā i palyka par taidu leidz pat 1809. g., kod jūs nu pošu caltūs āku suoce dzeit uorā krīvu vaļdeiba (jezuitu dzeivisvītu beja nūlamts puortaiseit par cītūksni, kas ari tyka izdareits 19. g.s. 1. pusē).
- es jau tev īsaceitu tu ružovū zvāru dzeit uorā, bet tev lobuok zynoms.
- Kū Stepa vaira dzyna jū paceli, tū vaira vuords mīdzēs pruotā.
- Žāloj, bet ļaunumu prūjom dzeņ!
- Ir jaunīts, kurs niu struodoj jaunīšu centrā i kurū pyrma pīcu godu dzynom uorā nu video nūdarbeibu, deļtam ka jis traucēja, uokstējuos, radeja haosu.
1.2.Biedēt dzīvniekus medībās, panākot, ka tie dodas noteiktā virzienā.
PiemēriAr klakstinim guoja kungim zaķu baideitu, dzeitu.
- Ar klakstinim guoja kungim zaķu baideitu, dzeitu.
2.Ar spēku virzīt priekšmetu kaut kur iekšā.
PiemēriVīna mama taisa kūpā peirāgus, cyts tāvs ruoda, kai vajag dzeit noglys, vēļ cyts muoca likt guņkuri‒ tuos ir lītys, kū myusu bārni var īsavuicēt nu tuo, kū mes dorom.
- Vīna mama taisa kūpā peirāgus, cyts tāvs ruoda, kai vajag dzeit noglys, vēļ cyts muoca likt guņkuri‒ tuos ir lītys, kū myusu bārni var īsavuicēt nu tuo, kū mes dorom.
- Tamā syuda školā jī dzyna vydā vysu tū pošu svīkstu kai pamatškolā.
3.Ar spēku virzīt, pārvietot kaut ko.
PiemēriKai vysim dzīsminīkim (dzīsminīks ir taids poets, kas nav daaudzs da poeta leidzīņa, nav atsadalejs nu„rūkrokstu folklorys”), Silkānam soveiga anafora- namuokuļu pajiemīņs dzeit dzejūli iz prīšku (kū plašuoka anafora, tū namuokuleiguoks dzejnīks) i negativu taiseišona- segmenta puorkodaceja ar minusa zeimi (zīdūņs- rudiņs).
- Kai vysim dzīsminīkim (dzīsminīks ir taids poets, kas nav daaudzs da poeta leidzīņa, nav atsadalejs nu„rūkrokstu folklorys”), Silkānam soveiga anafora- namuokuļu pajiemīņs dzeit dzejūli iz prīšku (kū plašuoka anafora, tū namuokuleiguoks dzejnīks) i negativu taiseišona- segmenta puorkodaceja ar minusa zeimi (zīdūņs- rudiņs).
- Stefans mīdzēs kluotyn naatlaideiguok i naatlaideiguok, jauna puiša korstais asnis dzyna juo īgrybys osom peickom.
- Braucējs zyrgu dzyna taišni dyunē, nu kuras izleiduši pagaļu goli, salauztūs skrytuļu un īlyušku palīki.
3.1.Darbināt kādu mehānismu; dzīt motoru, enerģiju.
PiemēriTrijeri dzan ar kiedi. Pošu trijeri dzan ar dzansyksnu.
- Trijeri dzan ar kiedi. Pošu trijeri dzan ar dzansyksnu.
3.2.Virzīties, pārvietot par dabas parādību.
PiemēriKur nakur kaida zivs iztaiseja rindžeiti, tikkū jaušama vēsmeite dzyna vīglu migleņu nu muižas puses.
- Kur nakur kaida zivs iztaiseja rindžeiti, tikkū jaušama vēsmeite dzyna vīglu migleņu nu muižas puses.
- Litorinas vēji dzintaru dzyna ari Latvijas krostā, un vēju sapyustajōs un pōrpyustajōs vacajōs kāpōs tys sporadiski atrūnams gar vysu Baltijas jyuras pīkrasti, Reigas jyuras leici īskaitūt.
4.Likt kādam kaut ko darīt; piespiest.
PiemēriReizem vokorūs aizalasieju ilgōk, tod mani dzyna gulēt.
- Reizem vokorūs aizalasieju ilgōk, tod mani dzyna gulēt.
- Dorbs dzyna dorbu, i vyss jim vedēs!
- Myužeigais naudas tryukums mani dzyna braukt peļneit naudu iz Angliju.
- Daži dzeļžceļa strōdnīki paleidzēja bēgt krīvu karagyusteknim, kurus ari dzyna dorbūs iz dzeļžceļa.
- Dzyna golvā krīvu volūdu, mōceja fizkulturu.
5.Būt par cēloni, panākt kāda, kaut kā nokļūšanu nepatīkamā situācijā; novest.
PiemēriPēc kaida laiceņa es, intereses dzeits, gōju sovom acim apsavērt krīvu partizanus.
- Pēc kaida laiceņa es, intereses dzeits, gōju sovom acim apsavērt krīvu partizanus.
- Da alkiuņa rūka kai čygona nāzs kas trikmīņa dzeits tevī meiluma vaicoj kai aizkauts zvārs i naapsastuoj
6.Ar noteiktu tehnoloģiju, metodi darīt kādu darbu, parasti lauksaimniecībā.
6.1.Arot veidot taisnu līniju; vagot.
PiemēriReizi jei paleidzēja veiram dzeit vogys – vede zyrgu aiz apaušu.
- Reizi jei paleidzēja veiram dzeit vogys – vede zyrgu aiz apaušu.
- Voi vogu dzeit, voi zūbynu ceļt kaujai
6.2.Kulstot atdalīt; kult ar spriguli.
PiemēriVēļ kuļsteiklai izgrīze rūbeņš, lai dzeiitu spaļus uorā.
- Vēļ kuļsteiklai izgrīze rūbeņš, lai dzeiitu spaļus uorā.
6.3.Spiežot vai ar pārtvaici panākt, ka izdalās šķīdums; tecināt.
PiemēriSavuoriešu dadža sakni. dzeišu samogonku. ai dadžu ordenīm i dadžu krelliem īšu gostūs.
- Savuoriešu dadža sakni. dzeišu samogonku. ai dadžu ordenīm i dadžu krelliem īšu gostūs.
- Vysupyrma aleju dzeiņa ar vadžim, vāluuk bie skriuve, ar kū aleju dzeit.
- Samagonku dzeiņa nu rudzu myltu, cukra i nu cukrabīšu.
- Dagutu dzeiņa nu prīdis smaļaku ar korstumu.
6.4.Stumt, raust vienkopus.
PiemēriĪeimu pļovā vōlu dzeit —
- Īeimu pļovā vōlu dzeit —
- Ventiļators palavys dzan da čupai.
7.parasti formā: trešā persona Augot veidot asnus, stiebrus, sākt zaļot.
PiemēriEs juo dabovu tik pyrms kaidu treju godu symtu, kod augši skrīnūšam seiļam nu gnēzis izkryta ūzulzeile, jei suoce dzeit osnu i…
- Es juo dabovu tik pyrms kaidu treju godu symtu, kod augši skrīnūšam seiļam nu gnēzis izkryta ūzulzeile, jei suoce dzeit osnu i…
- Nui, kai i juos citronsmuorda jerums tūlaik — nazīdēja, a lopuoja pa vysu lelū, nu uorpusis aizrastuotū lūgu, cikom dasnēdze lūga viersa ailys, i taipat dzyna jaunys lokstu atzolys, a zīda nikod i nivīna.
- Kai pumpurs zīdiešonai dzeits.
Stabili vārdu savienojumiDzeit atlasis.
- Dzeit atlasis — izplesties, iesakņoties
8.Ar asu, vibrējošu vai rotējošu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt.
PiemēriKod vīni suoce dzeit buordys,
- Kod vīni suoce dzeit buordys,
- Es audziešu buorzdu i zynu kam — ka es jū dzeišu, buordai tok suopēs.
Stabili vārdu savienojumiDorbs dzan dorbu. Dzeit golus. Dzeit jūkus. Dzeit luni. Dzeit paceli. Dzeit pādus. Dzeit rūkā.
- Dorbs dzan dorbu — saka, ja ir ļoti daudz darba
- Dzeit golus — 1. Apzināti, ilglaicīgi kādu vai kaut ko meklēt2. pārnestā nozīmē Veikt nelielu izmeklēšanu, pētniecību; atrisināt kādu problēmu
- Dzeit jūkus — stāstīt smieklīgus atgadījumus; jokoties
- Dzeit luni — neko nedarīt, izvairīties kaut ko darīt
- Dzeit paceli — dzīt projām, aizdzīt
- Dzeit pādus — 1. Iet pa pēdām medībās; medīt2. pārnestā nozīmē Apzināti, ilglaicīgi kaut ko vai kādu meklēt
- Dzeit rūkā — apzināti, ilglaicīgi kaut ko vai kādu meklēt
- Dzeit sars; dzeit sarus — Novērst jaundzimušā bērna pinnes.
- Dzeit snīgu — izraisīt sniega kušanu; kausēt sniegu
- Dzeit valnu — 1. Stāstīt smieklīgus atgadījumus, jokoties2. Smieklīgi uzvesties, amizēties
- Nadzeit Dīva mežā — Saka situācijās, kad zūd ticība vai tiek zaudētas cilvēciskās pamatvērtības; nezaimot
- Nadzeit suņa uorā — Saka par ļoti sliktiem laikapstākļiem.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV