dzeivuotuojs

vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

[LLLD 2013, Lukaševičs 2011, KiV ]

dzeivuotuoja

sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	dzeivuotuoja	dzeivuotuojis (ieteicams), dzeivuotuojas
Ģen.	dzeivuotuojis (ieteicams), dzeivuotuojas	dzeivuotuoju
Dat.	dzeivuotuojai	dzeivuotuojom
Akuz.	dzeivuotuoju	dzeivuotuojis (ieteicams), dzeivuotuojas
Lok.	dzeivuotuojā	dzeivuotuojuos

dzeivōtōjs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

[Bērzkalns 2007, Strods 1933 ]

dzeivōtōja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	dzeivōtōja	dzeivōtōjis (ieteicams), dzeivōtōjas
Ģen.	dzeivōtōjis (ieteicams), dzeivōtōjas	dzeivōtōju
Dat.	dzeivōtōjai	dzeivōtōjom
Akuz.	dzeivōtōju	dzeivōtōjis (ieteicams), dzeivōtōjas
Lok.	dzeivōtōjā	dzeivōtōjuos

1.Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs.

PiemēriPar tuo redaktoru kliva Nagļu pogosta dzeivuotuojs Bronislavs Sprydzāns.

2.Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot.

PiemēriBobuli kas bobuli, na dzeivuotuoji.

Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV