izskots
izskots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
[LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izskots | izskoti |
| Ģen. | izskota | izskotu |
| Dat. | izskotam | izskotim |
| Akuz. | izskotu | izskotus |
| Lok. | izskotā | izskotūs |
izskateņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izskateņš | izskateni |
| Ģen. | izskateņa | izskateņu |
| Dat. | izskateņam | izskatenim |
| Akuz. | izskateņu | izskateņus |
| Lok. | izskateņā | izskateņūs |
Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums; izskats.
PiemēriKai ari, byudams slāptais narciss, teiksmynuojuos par sovu izskotu.
- Kai ari, byudams slāptais narciss, teiksmynuojuos par sovu izskotu.
- Daudz kas itaida tārpa volkuošonā i ari izskotā ir byutiski mainejīs.
- Voi esi ivāruojs, ka jī ir dažaidi na tikai piec sova uorejuo i īškejuo izskota, bet arī piec plānuojuma?
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV