kartupeļs
kartupeļs vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kartupeļs | kartupeli |
Ģen. | kartupeļa | kartupeļu |
Dat. | kartupeļam | kartupelim |
Akuz. | kartupeli | kartupeļus |
Lok. | kartupelī | kartupeļūs |
kartupeleits vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kartupeleits | kartupeleiši |
Ģen. | kartupeleiša | kartupeleišu |
Dat. | kartupeleišam | kartupeleišim |
Akuz. | kartupeleiti | kartupeleišus |
Lok. | kartupeleitī | kartupeleišūs |
1.Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
PiemēriKartupeli ir seņsenejs Dīnvydamerikas kulturaugs, kas samārā naseņ pasarōdeja Eiropā.
- Kartupeli ir seņsenejs Dīnvydamerikas kulturaugs, kas samārā naseņ pasarōdeja Eiropā.
- Vēļ jom beja kartupeļu dōrzeņš tōlajā Grīvā.
2.Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
PiemēriKartupeļu frī, a vuoreitys buļbys.
- Kartupeļu frī, a vuoreitys buļbys.
- Kotletis pasnādz ar kartupeļu bīzeni, seipulu voi sēņu mērci.
Avoti: Bērzkalns 2007