klieveņš
klieveņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klieveņš | klieveni |
Ģen. | klieveņa | klieveņu |
Dat. | klieveņam | klievenim |
Akuz. | klieveņu | klieveņus |
Lok. | klieveņā | klieveņūs |
klēveņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
[Bērzkalns 2007, Strods 1933 ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klēveņš | klēveni |
Ģen. | klēveņa | klēveņu |
Dat. | klēveņam | klēvenim |
Akuz. | klēveņu | klēveņus |
Lok. | klēveņā | klēveņūs |
Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai.
PiemēriSovs klieveņš, sova cyuceņa, pusūtrys sotkys zemis, jei
- Sovs klieveņš, sova cyuceņa, pusūtrys sotkys zemis, jei
- Vuškys tāls kai bārna zynuotkuoris atkluojiejs meili paruodeits M. Andžānis dzejūlī: Memm, memm, –/ Sauc jiereņš/ Klieveņā, –/ –Voi dreiž byus/ Zuole zaļa?
- A klieveņam nūtrīpti bolti vysi bolku goli i bolta streipe car durovu molu.
- Dzeivōšonai tyka pīmārōts par škyuņs, klēveņš u. c., vysas šōs telpas gyustekni īkōrtōja: īreikōja skaidu polsterējumu, greidas un krōsnis.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933