mudrums
mudrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mudrums | mudrumi |
| Ģen. | mudruma | mudrumu |
| Dat. | mudrumam | mudrumim |
| Akuz. | mudrumu | mudrumus |
| Lok. | mudrumā | mudrumūs |
mudrumeņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mudrumeņš | mudrumeni |
| Ģen. | mudrumeņa | mudrumeņu |
| Dat. | mudrumeņam | mudrumenim |
| Akuz. | mudrumeņu | mudrumeņus |
| Lok. | mudrumeņā | mudrumeņūs |
1.Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu; ātrums.
PiemēriGaismys spaita mudrumā mes asam pi teve dzeraunē.
- Gaismys spaita mudrumā mes asam pi teve dzeraunē.
2.Straujums norisei, procesam, darbībai.
PiemēriAri Staša mudrums beja nūplacs – juo saiminīku dvors pavysam iz cytu pusi, a itei te juo gaida, kab ītu kūpā.
- Ari Staša mudrums beja nūplacs – juo saiminīku dvors pavysam iz cytu pusi, a itei te juo gaida, kab ītu kūpā.
- - Syudam nabeja nikuo i nabyus, a maņ to gon nauda beja i krīva laikā, i niu! – kuņdzeite pa mudrumam pasaceja i nūsorka.
Avoti: Bērzkalns 2007, Strods 1933