Latgalīšu volūdys tezaurs
Latgaliešu valodas tēzaurs
455 šķirkļi
murmuļuot
murmuļuot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
murmuļōt [Bērzkalns 2007 ]
1.Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
PiemēriTys, saprūtams, beja pyrmais vaicuojums, viņ Alisei napatyka, ka jai tai soka.„Tys nu gon ir baisi,” murmuļova Alise pi seve,„kai vysys radeibys streidīs.
Saistītās nozīmes
2.Neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā.
PiemēriPedze leigojās pīdziers i murmulej zam daguna.
Saistītās nozīmesbredzēt, vuovuļuot.
Avoti: Bērzkalns 2007, Strods 1933, Slišāns 2009