murmuļs
murmuļs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | murmuļs | murmuli |
| Ģen. | murmuļa | murmuļu |
| Dat. | murmuļam | murmulim |
| Akuz. | murmuļu | murmuļus |
| Lok. | murmuļā | murmuļūs |
murmule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[Strods 1933 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | murmule | murmulis (ieteicams), murmules |
| Ģen. | murmulis (ieteicams), murmules | murmuļu |
| Dat. | murmulei | murmulem |
| Akuz. | murmuli | murmulis (ieteicams), murmules |
| Lok. | murmulē | murmulēs |
murmuleits vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | murmuleits | murmuleiti |
| Ģen. | murmuleita | murmuleitu |
| Dat. | murmuleitam | murmuleitim |
| Akuz. | murmuleitu | murmuleitus |
| Lok. | murmuleitā | murmuleitūs |
1.Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
2.Cilvēks, kas runā niekus, pļāpā.
Piemērika cylvāks runoj bez kuodys jāgys, tuo sauc par murmuli
- ka cylvāks runoj bez kuodys jāgys, tuo sauc par murmuli
Avoti: Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV, Slišāns 2009