Latgalīšu volūdys tezaurs
Latgaliešu valodas tēzaurs
773 šķirkļi
pīdzeit
pīdzeit
1.Dzenot panākt, ka dzīvnieki, arī cilvēki pievirzās pie kā, kaut kam klāt, kaut kam tuvāk.
PiemēriBaba saceja, lai pīdzan lūpus pi prūda.
  • Baba saceja, lai pīdzan lūpus pi prūda.
2.Ar triecienu, sitienu iebīdīt ko un piepildīt, parasti kaut ko asu, smailu.
PiemēriAr noglom pīdzan susekli.
  • Ar noglom pīdzan susekli.
  • Cybai dibineņu pīdzeiņa ar smollkys kūka tapenis.
3.Ilgākā laika posmā vai lielākā intensitātē kaut kas pārklājas, piepildās; pārklāties.
PiemēriTī beja vysaida besa pīdzeits ar skaudzi, a ūtra daudz moz leidzeiga zuoboka navarēja atrast.
  • Tī beja vysaida besa pīdzeits ar skaudzi, a ūtra daudz moz leidzeiga zuoboka navarēja atrast.
  • Taipat daudz tulznu pīdzeits, i tod labi paleidz modernī leikoplasteri, kas kolpoj gondreiž kai muoksleiguo uoda.
  • Na taids kai sātā — pīdzeits ar taukim i apkluots ar voskadruonu, kas mudri sasagrīž i tarčej taidom našmukom ausim — tai, ka cauri var redzēt bryunū, rūbainū kūku.
  • Pīdziņs pašalis ar vysaidu hlamu, ni tī gola, ni molys.
4.parasti formā: trešā persona Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) — par vēju.
PiemēriSnīga pīdzan vysys paspuornis pylnys, ka jir viejputnis.
  • Snīga pīdzan vysys paspuornis pylnys, ka jir viejputnis.
  • Pylnys molys peskys pīdzeitys.
  • Pats pavasars īt viersā, a vyss pogolms pīdzeits ar dublim.
5.Darbināt ierīci, mehānismu u. tml., parasti par motoru, enerģijas avotu; kaut ko piedzīt.
PiemēriRitiņam pīdzeņ gaisa gumeju cik cītu, a jei izšļuopst ar laiku.
  • Ritiņam pīdzeņ gaisa gumeju cik cītu, a jei izšļuopst ar laiku.
6.Ar noteiktu tehnoloģiju darīt kādu darbu.
6.1.Spiežot vai ar pārtvaici panākt, ka izdalās šķīdums; tecināt.
PiemēriSamagonkys pīdzan i vīnā momentā izlūk.
  • Samagonkys pīdzan i vīnā momentā izlūk.
6.2.Parasti ar šujmašīnu nošūt; piedzīt vīli.
PiemēriNu zamemuos apaklis kamzuļkai p;idzeiņa veileišu, kur paceļt kriuts.
  • Nu zamemuos apaklis kamzuļkai p;idzeiņa veileišu, kur paceļt kriuts.
7.joma: jurisprudence Iekasēt naudu, nodokļus, parasti piespiedu kārtā.
PiemēriBet čygōns nabyutu čygōns, jo naīraksteitu leigumā kaidu knifu, kas ļautu nu saimnīceibas pēc dorba pabeigšonas ceņstīs pīdzeit daudz lelōku naudas summu.
  • Bet čygōns nabyutu čygōns, jo naīraksteitu leigumā kaidu knifu, kas ļautu nu saimnīceibas pēc dorba pabeigšonas ceņstīs pīdzeit daudz lelōku naudas summu.
  • Nacionalī partizani izataisejuši, it kai brauc nu vaļdeibys pusis pīdzeit nūdavys.
  • Vāluok Preiļu rajona sūds apstyprynova itū sasprīdumu i sasprīde, ka nu V.Labinskuo juopīdzan mynātuos 68 tyukstušys latu i vēļ 4 tyukstušys pīdzeišonys izdavumu – kūpā 72 tyukstušys latu.
8.novecojis Graužot, ēdot sadrupināt, sabojāt, parasti par ķirmjiem.
PiemēriKirpi pīdzan i pīgrauž nu kūka milts.
  • Kirpi pīdzan i pīgrauž nu kūka milts.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV