paskots
paskots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paskots | paskoti |
| Ģen. | paskota | paskotu |
| Dat. | paskotam | paskotim |
| Akuz. | paskotu | paskotus |
| Lok. | paskotā | paskotūs |
1.parasti formā: vienskaitlis Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums; izskats.
PiemēriObim izteikti kundzysks paskots, seviški Trūpam.
- Obim izteikti kundzysks paskots, seviški Trūpam.
- Kauli da uoda – paskota nikuoda.
- Okluo saimineica ituos spēlis kauleņus beja sajaukuse ar pupom, kuo rezultatā saguoja smīkleiga paskota zupa pušdinēs.
- — Ai, ai, ai, — večuks dzērdēja kai caur myglu. — Taids cīnejams nu paskota, bet, pasaver, pylns kai mōrks nu poša reita.
2.Vispārināta atziņa saistībā ar attieksmi; uzskats.
PiemēriKasdīnā dzieržamī vyspuorynuojumi vyss pasauļs runuos; kū ļauds saceis, kū sābri padūmuos i c. atkluoj tradicionaluos prīkšstotus par izavesšonu, paskotu i vierteibu sistemu, kas laiku grīžkūs latgalīšam palykuši namaineigi, vairuok – katuoliskajā tradicejā sakņuoti.
- Kasdīnā dzieržamī vyspuorynuojumi vyss pasauļs runuos; kū ļauds saceis, kū sābri padūmuos i c. atkluoj tradicionaluos prīkšstotus par izavesšonu, paskotu i vierteibu sistemu, kas laiku grīžkūs latgalīšam palykuši namaineigi, vairuok – katuoliskajā tradicejā sakņuoti.
- Objektiviziejusēs īdūma ar sovu stereotipiski konkrētu paskotu i uzvedeibys tipu.
Avoti: KiV