pajimt
pajimt
1.Fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt.
PiemēriDeļkuo jū navarātu bārnim vuiceit bārnuduorzā, kotrs pajimt rūkā i sovim bārnim i unukim paruodeit?
- Deļkuo jū navarātu bārnim vuiceit bārnuduorzā, kotrs pajimt rūkā i sovim bārnim i unukim paruodeit?
- Mums pīduovova pajimt stuovus.
- Vēļ vīna pagale palykuse, beistūs jū pajimt rūkā,
- Varātu pajimt kliepī, tik kaids tī tolks.
- Pajimt zemi sauvī,
- Nu ka tai, pajimškūte vadaklys austū deči.
Stabili vārdu savienojumiPajimt acs rūkā. Pajimt viersu.
- Pajimt acs rūkā — skaties uzmanīgāk, vērīgāk
- Pajimt viersu — gūt pārsvaru, uzvarēt
2.Iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības.
Stabili vārdu savienojumiPajimt pi dzīsmis; pajimt aiz dzīsmis.
- Pajimt pi dzīsmis; pajimt aiz dzīsmis — par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
2.1.Uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus.
PiemēriPartkomā jau profesionali smierieju papeiru, medeju dvēselis, kū partejā pajimt.
- Partkomā jau profesionali smierieju papeiru, medeju dvēselis, kū partejā pajimt.
- Maņ vajadzēja nu jūs pajimt parokstu, ka pīduovovu palikt, a es ituo naizdareju.
- Jys apsūleja pajimt mani sev par paleigu.
- Itys interesantais nūsaukums folklorys kūpu saītam pajimts nu Atašīnē pīraksteitys dzīsmis i daņča.
2.2.Apprecēt (parasti sievieti).
PiemēriPajēme jaunu i smuku, tik nu mīlesteibys tī nikuo nabeja.
- Pajēme jaunu i smuku, tik nu mīlesteibys tī nikuo nabeja.
2.3.Iesaukt dienestā.
PiemēriStass stuosteja, kai 1916. godā pajimts krīvu armejā, kai īsavuicejs laksteit nu viļcīņa taišni pretim kazarmem, kab nabyutu juoīt gobols nu stacejis, kai piec goda juku deļ palaisti, kur acs ruoda, kai atguojs iz dvoru, nu kurīnis pajimts, kai tuo saiminīka dāli jū pajāmuši Latgolys partizanu pulkā.
- Stass stuosteja, kai 1916. godā pajimts krīvu armejā, kai īsavuicejs laksteit nu viļcīņa taišni pretim kazarmem, kab nabyutu juoīt gobols nu stacejis, kai piec goda juku deļ palaisti, kur acs ruoda, kai atguojs iz dvoru, nu kurīnis pajimts, kai tuo saiminīka dāli jū pajāmuši Latgolys partizanu pulkā.
2.4.Apcietināt, arestēt.
PiemēriValentinys tāvs Jezups Celeitāns, kai symtim latvīšu i latgalīšu, pajimts 1937.goda novembrī, nūsauts 1938.g. februarī, 1961.g. pīzeits par navaineigu.
- Valentinys tāvs Jezups Celeitāns, kai symtim latvīšu i latgalīšu, pajimts 1937.goda novembrī, nūsauts 1938.g. februarī, 1961.g. pīzeits par navaineigu.
3.bieži kopā ar: vārdu savienojums "pajimt leidza" Aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi.
PiemēriCytureiz varbyut jau drupeit suocs kaitynuot, ka sauc kur gostūs Rodionu i izreiz prosa ari kūkli pajimt leidza.
- Cytureiz varbyut jau drupeit suocs kaitynuot, ka sauc kur gostūs Rodionu i izreiz prosa ari kūkli pajimt leidza.
- Tik viņ saprūtu, ka jis brauc iz Varšavu i ir gotovs myusus pajimt.
- pajimt varēja tikai pasažiri ar masku i biletu
- Leidza pajimts bejs ari špeks i rupjmaize.
- Saskaņā ar naraksteitim pīkluojeibys lykumim, īmūt gostūs ci iz sātu nu gostu, leidza pajimts cīma kukuļs (gastiņči, gasciņci): pluociņs, peirāgs, sīrs, veitāta gaļa, svīsta buceņa.
4.Būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību.
PiemēriRaudzejom cīši daudz lītu pajimt nu tūs muokslinīku stila.
- Raudzejom cīši daudz lītu pajimt nu tūs muokslinīku stila.
- Ari daudzi pasnīdzieji saceja, ka maņ vajag itū temu pajimt.
- Bruolānam nu Latgolys vīna līta ir pajimt akcentu, lai byutu smīkleiguok, ūtrys, ka caur akcentu es varu saceit lītys, kurys es pats navarātu saceit.
- Režisore Māra Zaļaiskalns tūreiz napasabeida pajimt Ontona pošu erotiskuokū kruojumu – “Klēpis” (ka īraksteit škārsteikla maklātuojā, var atrast i nūsavērt izrodis īrokstu).
- Taišni deļtam stuostu serejai ir itaids nūsaukums; tys pajimts nu Valentina Lukaševiča pyrms ostonim godim saraksteita dzejūļa viersroksta.
- Grupys nūsaukums pajimts nu Annys latgaliski puormeituos dzīsmis “Dabasu Durovys”, kas oriģinalā ir Boba Dilana “Knocking On Heavens Door”.
5.Nopirkt, iegādāties kaut ko.
PiemēriVēļ puors reižu aizmaucem iz mīstu pajimt kuo nu veikala.
- Vēļ puors reižu aizmaucem iz mīstu pajimt kuo nu veikala.
- Styprōka padzērīņa trauks veikalā pajimts, Ontika škyunī teikleņš nu vadža nūjimts, pa sausam kraklam bagažnīkā īsvīsts — pēc pusstuņdes mašineite, īdzeita pakrēslī, stōvēja Mozičas krostā pi Žyda tylta.
- Kaids nu puišim īskrēja veikalā pajimt minerali.
Stabili vārdu savienojumiPajimt iz poruoda.
- Pajimt iz poruoda — aizņemties
6.tikai kopā ar: darbības vārds un saiklis "i" Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam.
PiemēriPrūtams, es navaru sovom gūvem pajimt i nūpierkt ļubnomūs graudus, ka datryukst sovu, rapša raušus, ols drabeņis.
- Prūtams, es navaru sovom gūvem pajimt i nūpierkt ļubnomūs graudus, ka datryukst sovu, rapša raušus, ols drabeņis.
- Tiergs ir vīta, kur nūīt i paruodeit sovu, pasavērt svešuo, varbyut pajimt i pījimt.
Stabili vārdu savienojumiKab mani hvoroba pajimtu! Pajimt ar spāku. Pajimt iz kryuts. Pajimt iz ūtrys kuojis.
- Kab mani hvoroba pajimtu! — ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
- Pajimt ar spāku — ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
- Pajimt iz kryuts — iedzert alkoholu
- Pajimt iz ūtrys kuojis — iedzert alkoholu atkārtoti, vairāk kā vienu glāzīti
- Pajimt iz zūba — 1. Nedaudz ieēst; iekost2. Apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- Pajimt nu pakalis — veikt kādu darbību (arī seksuālu)
- Pajimt prīškā — 1. Pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai2. Bārt, asi kritizēt, kaunināt
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007