otkonums
otkonums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; jaunvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | otkonums | otkonumi |
| Ģen. | otkonuma | otkonumu |
| Dat. | otkonumam | otkonumim |
| Akuz. | otkonumu | otkonumus |
| Lok. | otkonumā | otkonumūs |
Vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša.
Piemērinu otkonuma dzims gors
- nu otkonuma dzims gors
- īsamīļuošonys / otkonums