Latgalīšu volūdys tezaurs
Latgaliešu valodas tēzaurs
455 šķirkļi
saiminīks
saiminīks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
saiminīceņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
1.Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
PiemēriTe guļ nūbeņdeitais 1863.goda poļaku sasaceļšonys Dīnvydlatgolā vadeitōjs, bejušais Kazanovys foļvorkys saiminīks Leons Platers.
2.Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs.
PiemēriDonots, kai saiminīks, īt apleik ar olu.
3.Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
PiemēriVītu vōrds ir pīleidzynojams rūbežu stobam, kas dūd līceibu, ka vīta ir apsaimnīkōta, ka te volda saiminīks.
Stabili vārdu savienojumiKurs te saiminīks? Saiminīka dīna. Sātys saiminīks. Vīnys dīnys saiminīki.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV