1. Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt. PiemēriSkaiteišu leidz desmit i tod īšu uorā zvaneit policejai.
Piemēri
- Skaiteišu leidz desmit i tod īšu uorā zvaneit policejai.
- Jī nadūmoj tuoļuok iz prīšku, — īsmieju Aivaram, kurš skaiteja šampanīšus iz golda.
- Cikom vīsmuokslinīki skaiteja kapeikys, cik kotram saīt, jūs uzastuošonu paslapai, aiz budku karnīzem nūzaslieps, nūvāruoja kaids svešinīks.
2.intransitīvs Uzskatīt, vērtēt. [KiV ]PiemēriSkaitu, ka reikovūs adekvatai i pareizai.
Piemēri
- Skaitu, ka reikovūs adekvatai i pareizai.
- Ka es skaiteitum, ka jūs volūda ir napareiza ci nadereiga koč kam, tys zeimuotu, ka es jūs nūlīdzu.
- Latvīšu tautu skaita par dzīduotuoju tautu.
Avoti: LLLD 2013, Strods 1933, Bērzkalns 2007, KiV, Lukaševičs 2011