stadeņš
stadeņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stadeņš | stadeni |
| Ģen. | stadeņa | stadeņu |
| Dat. | stadeņam | stadenim |
| Akuz. | stadeņu | stadeņus |
| Lok. | stadeņā | stadeņūs |
Kociņš ar daļēji apcirstiem zariem, uz kura žāvēja labību; zārds.
Avoti: Lukaševičs 2023