zīst1
zīst [zʲìsʲtʲ] darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt netīru, traipīt.
PiemēriCytam sābram cyuka syltā laikā nūspruoguse i aizgoldā jau ar tuorpim sadāta, pošam nasagrib rūku zīst, Bronis prymakam juoaprūk.
- Cytam sābram cyuka syltā laikā nūspruoguse i aizgoldā jau ar tuorpim sadāta, pošam nasagrib rūku zīst, Bronis prymakam juoaprūk.
- (..) lobais saimis tūņs, kai ari krema kruosys bešuo sukne, frizura par 30 euro i sorkonais diploms naatļaun, napīļaun īspieju īt pošai tai prostai zīst rūkys.
2.Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
PiemēriPīvadumam, alternativajā školā bārni jau nu 2 godu poši sev zīž svīksteņu iz maizis, līk kriejumu iedīnī, dalīk pypyrus voi koriandru.
- Pīvadumam, alternativajā školā bārni jau nu 2 godu poši sev zīž svīksteņu iz maizis, līk kriejumu iedīnī, dalīk pypyrus voi koriandru.
- Aizgavienī, ādūt gaļu, zīde byudus i rūkys ar taukim.
- I kod vērsā vēļ tyka zīsta zemiņu zapts, tod vōrna voi nu zora nanūkryta.
- Grybu – ādu, grybu – pa byudīm zīžu
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, KiV, Lukaševičs 2023